Kafijas pagatavošanas māksla

Kafiju it kā prot pagatavot gandrīz ikviens. Nekā sarežģīta tur nav – jāieber krūzītē kafija un jāuzlej virsū ūdens. Tomēr šāda, staigā pagatavota, kafija ir tikai dzēriens noguruma mazināšanai, nevis patiesi baudāms meistardarbs. Lai kafija būtu tiešām garšīga, ir jāievēro virkne noteikumu to gatavošanā un sastāvdaļu izvēlē.

Pirmkārt, protams, dzēriena garša būs atkarīga no pašas kafijas. Tā lielā mērā ir gaumes lieta, bet noteikti nevajadzētu izvēlēties pašu lētāko kafiju. Šis ir viens no produktiem, par kura kvalitāti tiešām lielā mērā var spriest pēc cenas. Vēl svarīgi ir izvēlēties katrai kafijai piemērotu pagatavošanas metodi. Ne visas kafijas ir paredzētas pagatavošanai uzreiz krūzītē. Liela daļa no tām ir domātas kafijas kannām vai automātiem, turklāt smalka maluma kafija būs gatava daudz ātrāk, nekā rupja maluma. Daudz kas ir atkarīgas arī no kafijas uzglabāšanas veida. Vislabāk ir to glabāt sausā vietā, kur tai piekļūst pēc iespējas mazāk gaiss, piemēram, hermētiski noslēgtā traukā ar vāku. Kafiju noteikti nedrīkst glabāt blakus garšvielām vai kam citam aromātiskam, jo tā pievilksies ar šo konkrēto aromātu un vairs nebūs baudāma.

Tomēr pati kafija nebūt nav vienīgā, kas ietekmē gala rezultātu. Nozīme ir arī ūdenim. Bieži vien iegādājoties dārgu, izsmalcinātu kafiju, tās garša nebūt nav tāda, kādu gaidījāt. Iespējams pie vainas nav pati kafija, bet gan nepiemērots ūdens, jo tas spēj ietekmēt ļoti daudz. Nevajadzētu izmantot krāna ūdeni, ja tas nāk no kopējā pilsētas ūdensvada. Tam ir ļoti daudz dažādu piemaisījumu, kas reaģē ar kafiju un sabojā garšu. Vislabāk būtu izmantot dzeramo ūdeni, kas pildīt pudelēs vai ūdeni no dzesētāja. Sliktākajā gadījumā varat izmantot ūdens filtrus tam pašām krāna ūdenim. Ja taisīsiet kafiju ar tīru ūdeni, noteikti pamanīsiet ievērojamu uzlabojumu.

Daudzi kafijai pievieno cukuru, bet arī ar to ir jāuzmanās. Cukurs, protams, ir gaumes lieta un tā daudzumu katrs nosaka pats, bet nebūtu ieteicams likt vairāk kā tējkaroti cukura uz vienu tasīti, jo tad zudīs kafijas pamata garša. Vēl viens ieteikums būtu izmantot brūno cukuru, nevis tik populāro, balto cukuru. Baltais cukurs ir spēcīgāks, līdz ar to nomāc kafijas garšu.

Daudziem kafijas pagatavošanas sastāvdaļas arī aprobežojas ar šīm trim nosauktajām lietām, bet kafijas garšu ievērojami var uzlabot sāls un ingvers. Pievienojot kafijai kādu no šīm sastāvdaļām tās garša kļūs spēcīgāka un izteiktāka. Tie gan jāpievieno pavisam nelielā daudzumā.

Jāpiedomā ir arī pie paša gatavošanas procesa. Ūdens ir jāuzvāra aptuveni līdz 80 vai 90 grādiem. Tā ir lielākā kļūda, ko daudzi pieļauj, jo ļauj ūdenim uzvārīties līdz visiem 100 grādiem. Tas ietekmēs kafijas garšu un aromātu, jo tā nevarēs ievilties tā, kā vajadzētu. Ja kafija tiek gatavota kanniņā, tai jāļauj kārtīgi ievilkties pirms liešanas krūzītē, bet ja tā tiek taisīta uzreiz krūzītē, jāpielūko, lai biezumi tiktu laicīgi izņemti.

Arī kafijas tasītei ir nozīme, lai dzēriens būtu baudāms. Tai jābūt nelielai un ieteicam ar ne pārāk paplašinātu augšu. Tas ļaus kafijai saglabāt aromātu. Vislabāk izvēlēties bieza porcelāna tasītes ar apakštasītēm, jo tad kafija tik ātri neatdzisīs. Protams, jāpielūko arī, lai no krūzītes būtu ērti dzert.

Kafijas pagatavošanas māksla

Ievads sieru pasaulē

Daudziem no mums siers ir tikai pamata pārtikas produkts, ko ikdienā likt uz maizes vai izmantot dažādu ēdienu gatavošanā, taču sieram ir ļoti daudz veidu, no kuriem liela daļa tiek uzskatīta par īpašām delikatesēm. Ja vēlaties atklāt daudzveidīgo sieru pasauli un iepazīt visdažādākās, šī produkta garšas un īpašības, sekojošā informācija būs domāta tieši jums.

Sierus var iedalīt dažādi. Populārākais un visvienkāršākais veids, kā klasificēt sierus ir pēc to cietības. Nav jābūt profesionālim, lai atšķirtu šādas vienkāršas fizikālās īpašības. Populārākie mīkstie sieri ir Mozzarella, Feta, Brie, Camambert u.c. Tie pēc konsistences ir ļoti mīksti, daudzi pat krēmveidīgi. Daļa no tiem ir pat smērējami, līdzīgi kā sviests. Šādus sierus parasti pasniedz kopā ar citiem pārtikas produktiem vai izmanto gatavošanā.

Nākamā kategorija ir pusmīkstie sieri. Pazīstamākie no tiem ir Gorgonzola, Stilton u.c. Atšķirībā no mīkstajiem sieriem, šos nav iespējams smērēt uz citiem pārtikas produktiem. Kā uzkodas tos pasniedz atsevišķi. Latvijā visiem labi zināmie un plaši izmantotie sieri, kā, piemēram, Krievijas, Holandes, Massdam utt., tiek pieskaitīti pie puscietajiem sieriem. Šo sietu konsistence daudziem ir pazīstama. Dzirdot vārdu „siers” parasti vairums ar to saprot tieši šo puscieto sieru kategoriju. Tie tiek plaši izmantoti gan ēdienu gatavošanā, gan arī sieru platēs. Arī daudzi cietie sieri ir diezgan plaši izmantoti un zināmi. No cietajiem sieriem populārākie ir Šveices un Cheddar. Tie bieži vien ir pat ļoti līdzīgi puscietajiem sieriem. Vēl atsevišķi tiek izdalīti ļoti cietie sieri, pie kuriem pieder, piemērām Parmezāna siers.

Sierus iedala arī pēc to gatavošanas pamata izejvielas. Visi īstie sieri (izņemot vegānu sierus) tiek gatavoti no piena. Populārākie piena veidi, no kuriem tiek gatavoti sieri ir govs, kazas un aitas piens. No kazas un aitas piena vairāk gatavo mīkstos sierus, kā, piemēram, Feta, Mozzarella u.c. Šādi sieri parasti ir dārgāki, tāpēc mūsdienās arī tradicionālajiem aitas un kazas sieriem ir pieejamas versijas no govs piena. Nezinātājiem varētu šķist, ka pienam, siera gatavošanā nav lielas nozīmes, taču tā nebūt nav. Tas nosaka ļoti daudzas siera fizikālās īpašības, tajā skaitā, grašu un smaržu. Ja esat baudījis tikai no govs piena gatavotu Mozzarella sieru, tad šī siera īsto garšu nemaz nezināt. Tradicionāli no govs piena gatavo pārsvarā pusmīkstos, puscietos un cietos sierus.

Vēl sieru būtiski ietekmē tā nogatavināšanas ilgums un veids. Ir tādi sieri, kurus nevajag nogatavināt un ir tādi, kurus ir jāgatavina pat gadu. Nenogatavinātie sieri parasti ir mīkstie sieri, bet gatavinātie ir puscietie vai cietie sieri. Gatavināšanas procesā var tikt pievienots pelējums, tā izveidojot zilos sierus, vai arī var gatavināt vienkārši ar baktērijām. Par vērtīgākajiem parasti tiek uzskatīti ilgāk gatavinātie sieri, jo tiem izveidojas īpaša konsistence un izteikta garša. Arī sieri ar pelējumu tiek uzskatīti par īpašu delikatesi. Mūsdienās, gan rūpnieciski ražotie sieri tiek gatavināti izmantojot dažādas rūpnieciskas tehnoloģijas, bet tādā veidā siers negūst īsto garšu buķeti.

Pārzinot sieru veidus un to īpašības, kulinārās prasmes un iespējas būtiski paplašinās. Sieru garšas ir tik ļoti dažādas un atšķirīgas, ka katram ēdienam tiek izmantoti citādāki sieri. Ne velti pasaulē ir sastopami ap 1 000 oriģinālie siera veidi. Tā ir vesela pasaule, kuru līdz galam izzināt ir gandrīz neiespējami.

Ievads sieru pasaulē

Idejas ātri pagatavojamām brokastīm

Brokastis ir dienas svarīgākā ēdienreize, taču tai nereti tiek atvēlēts vismazāk laika. Parasti brokastis aprobežojas vien ar pāris sviestmaizēm un kafiju, vai labākajā gadījumā ar omleti, taču ar to vien nepietiek, lai enerģija būtu līdz pusdienām. Ja jums nav laika veltīt daudz laika brokastu gatavošanai, bet vēlaties ēst veselīgi, jums varētu noderēt kāda no ātro, bet veselīgo brokastu idejām.

Ļoti veselīgs un vitamīniem bagāts ēdiens ir augļu salāti. Tajos var likt visdažādāko veidu augļus un ogas, piemēram, zemenes, mellenes, avenes, melones, banānus, citrusaugļus utt. Tos var pielāgot katra individuālajai gaumei un šādu salātu pagatavošana ir pavisam ātra un vienkārša. Viss, kas jādara – jāsagriež augļi gabaliņos. Šis ēdiens ir tik piemērots brokastīm tāpēc, ka augļos ir ļoti daudz ogļhidrātu, kas dod enerģiju, kā arī šķiedrvielas, vitamīni un minerālvielas, kas ir nepieciešami imunitātes stiprināšanai un normālai organisma darbībai.

Vēl viens labs variants ir visiem labi zināmā auzu pārslu putra. Auzas ir bagātas ar šķiedrvielām, turklāt tās satur arī omega3 taukskābes un vielas, kas palīdz samazināt holesterīna līmeni. Daudzi no rīta izvēlas ēst ātri pagatavojamās pārslas, kuras tikai jāpārlej ar karstu ūdeni, bet tajās parasti ir paaugstināts cukura daudzums, turklāt tām ir daudz mazāka uzturvērtība. Vislabākās ir pilngraudu pārslas. To pagatavošana nemaz nav daudz sarežģītāka. Vispirms ir jāuzvāra ūdens vai piens un jāpievieno pārslas. Ja pati auzu pārslu putra šķiet bezgaršīga, to var papildināt ar dažādiem augļiem vai nedaudz cukuru un kanēli.
Labs brokastu ēdiens ir arī olas. Tās ir ļoti vērtīgs olbaltumvielu avots. Tās gan vajadzētu lietot uzturā tikai vārītā veidā. Ceptas olas var būtiski palielināt holesterīna līmeni un radīt aptaukošanos. Vislabāk ir ēst olas kopā ar pilngraudu maizi un dārzeņiem. Olu ir iespējams uzvārīt ļoti ātri un vienkārši – tā jāvāra 5 – 10 minūtes pēc ūdens uzvārīšanās, atkarībā no tā, kāda ir vēlamā olas cietība.

Arī jau minētā pilngraudu maize pati par sevi ir labs ēdiens brokastīm. Ja līdz šim ēdāt balto miltu izstrādājumus, kā, piemēram, smalkmaizītes, sviestmaizes, tostermaizes utt., noteikti aizvietojiet tos ar graudu maizi vai kliju maizi. Tas dos daudz vairāk enerģijas, kā arī organismam būs vieglāk šādu pārtiku pārstrādāt. No pilngraudu maizes var gatavot visu to pašu, ko no baltmaizes.

Arī daudzu iecienītās brokastu pārslas ir piemērots ēdiens brokastīm, bet ir jāprot izvēlēties pareizās pārslas. Jāpievērš uzmanība tam, lai pārslām būtu pēc iespējas lielāks šķiedrvielu īpatsvars un mazāks cukura daudzums. Vislabākās ir pilngraudu pārslas, nevis populārās kukurūzas pārslas. Pilngraudu pārslas nav tik saldas, bet tās droši var papildināt ar dažādiem augļiem un ogām.

Ļoti steidzīgajiem, kas brokastis ēd pa ceļam uz darbu labs variants ir auzu vai pilngraudu cepumi ar mazu cukura sastāvu. Šādi cepumi, līdzīgi kā jau minētās pilngraudu pārslas, satur daudz šķiedrvielu. Cepumus nav ne jāgatavo, ne pat jāliek uz šķīvja. Paēst šādas brokastis var paspēt ikviens.

No šiem visiem veselīgo brokastu variantiem, katrs var izvēlēties sev tīkamākos, tomēr ir svarīgi arī savu brokastu ēdienkarti katru dienu, vai vismaz ik pāris dienas, mainīt. Ir jāuzņem dažādas pārtikas produktu grupas, tāpēc nav ieteicams ilglaicīgi ēst vienu un to pašu ēdienu.

Idejas ātri pagatavojamām brokastīm

Garšvielu saderība ar pārtikas produktiem

Garšvielas tiek lietotas, lai uzlabotu ēdiena garšas buķeti un aromātu, tomēr lietojot tās nepareizi var tikt iegūts tieši pretējs efekts – garša un aromāts var tikt sabojāti. Lai tas nenotiktu ir jāzina, kādas garšvielas ir saderīgas ar konkrētiem pārtikas produktiem, kā arī kuras garšvielas drīkst un kuras nedrīkst lietot kopā. Garšvielu pasaule ir ļoti plaša. Mūsdienās ikvienā valstī ir pieejamas garšvielas no visas pasaules, līdz ar to nav iespējams uzskaitīt visu garšvielu saderību, bet ir iespējams sniegt virspusēju ieskatu populārāko garšvielu saderībā ar biežāk lietotajiem pārtikas produktiem.

Piemēram, visiem labi zināmie melnie pipari, kuri tiek lietoti gandrīz pie katra ēdiena, ļoti ietekmē tā garšu. Melnie pipari ļoti labi sader ar dažādiem graudaugiem. Tos droši var lietot kopā ar dažāda veida zirņiem, prosu, griķiem un sarkanajām pupiņām. Arī daudziem gaļas ēdieniem melnie pipari būs piemēroti. Tos droši var likt klāt cūkgaļu, liellopa gaļai, jēra gaļai un medījumiem, bet vistas gaļai un zivīm tos var pievienot tikai nelielā daudzumā. Vēl melnie pipari lieliski sader ar dažiem piena produktiem, piemēram, grieķu vai citu bez piedevu jogurtu un vairumu mīkstajiem vai puscietajiem sietiem. No dārzeņiem, melnie pipari būs piemēroti kartupeļiem, gurķiem, redīsiem un rutkiem.

Čili pipari arī ir plaši pielietojama garšviela, ko mūsdienās lieto ļoti daudzi. Tam ir arī iemesls, jo čili ir viena no retajām garšvielām, kas piestāv gandrīz visam. No graudaugiem čili lieliski saderēs ar rīsiem, kviešiem, mannu, prosu, zirņiem, pupiņām utt. Arī visiem gaļas veidiem var likt klāt čili piparus, tikai saprātīgos daudzumos. Vislabāk čili saderēs ar liellopa gaļu. Arī dārzeņu saraksts, kuri lieliski sader ar čili ir ļoti garš.

Ķimenēm ir ļoti specifiska garša, tāpēc ar tām ir jābūt ļoti uzmanīgam. Ja ķimenes ēdienam tiek pievienotas par daudz, to garš un smarža var pilnībā nomākat pamata produktus, taču nelielos daudzumos tās var ievērojami uzlabot atsevišķu produktu garšu. No graudaugiem ķimenes vislabāk piestāvēs griķiem un rīsiem, ja tie tiek gatavoti tradicionālās Āzijas virtuves stilā. Ķimenes lieliski piestāvēs liellopa gaļai un atsevišķos gadījumos arī jēra gaļai un cūkgaļai. Vēl, ķimenes piestāv atsevišķiem sieriem kā, piemēram, visiem labi zināmajam Jānu sieram.

Karijs arī ir ļoti īpatnēja garšviela. Daudziem tā negaršo vai arī nepatīk tā smarža, tāpēc ar karija lietošanu vispār ir jāuzmanās, bet lietojot nelielos daudzumos šī garšviela lieliski sader ar ļoti daudziem pārtikas produktiem. Pamatā karijs sader ar ļoti daudziem graudaugiem – griķiem, mannu, auzām, kviešiem, prosu u.c. No gaļas, karijs vislabāk ies kopā ar putna gaļu, jo īpaši vistu. Arī ar daudziem dārzeņiem karijs ļoti labi ies kopā. Vislabākās kombinācijas ir ar kāpostiem, kartupeļiem, papriku un melnajiem rutkiem.

Timiāns ir ļoti aromātiska garšviela, kas daudzus ēdienu spēj padarīt izsmalcinātākus, bet tajā pašā laikā, to nepareizi lietojot, ēdinu var sabojāt. Vislabāk timiāns sader ar rīsiem un makaroniem. Pārējiem garšaugiem to nebūtu ieteicams pievienot, ja vien ēdiens netiek gatavots pēc īpašas receptes. Timiāns lieliski saderēs arī ar viegliem gaļas ēdieniem, piemēram, vistas fileja vai zivs. No dārzeņiem, timiāns ļoti labi ies kopā ar sakņu augiem – kartupeļiem, bietēm, burkāniem utt.

Runājot par garšvielu kombinācijām, to aprakstīt ir daudz grūtāk. Svarīgi ir ne tikai prast atrast saderīgas garšas, bet arī to proporcijas. Nebūtu labi, ja viena garšviela nomāktu kādu citu, bet tajā pašā laikā jāatceras, ka visas garšvielas nav vienādi spēcīgas. Ja neesat garšvielu lietpratējs, labāk pieturēties pie vienas garšvielas izmantošanas, vai pie zināmām un pārbaudītām vērtībām. Ja gatavojat pēc receptes, vislabāk ir precīzi ievērot to, kas tajā rakstīts. Protams, visām šīm kombinācijām arī ir izņēmumi. Daudz kas ir atkarīgs arī no produktu pagatavošanas veida un savstarpējām kombinācijām.

Garšvielu saderība ar pārtikas produktiem

Pārtikas produkti, kurus nedrīkst glabāt ledusskapī

Lai pārtikas produkti ilgāk saglabātos svaigi, mēs bieži vien tos glabājam ledusskapī. Daudziem produktiem tā arī ir īstā vieta, jo aukstumā daudz lēnāk notiek dažādas mikroorganismu reakcijas, kā, piemēram, baktēriju un sēnīšu vairošanās, tomēr ir daži pārtikas produkti, kuriem tik zema temperatūra, kāda ir ledusskapī, nepavisam nav piemērota.

Kā pirmo no šādiem produktiem noteikti ir jāmin maize. Tik zemā temperatūrā maize kļūs cieta un bezgaršīga. Tiesa, tā tik ātri nesapelēs, bet tāpat nebūs tik baudāma, kā maize, kas glabāta istabas temperatūrā. Ne velti veikalos ir nopērkamas īpašas maizes kastes, kurās maize saglabāsies mīksta un garšīga, kā arī nepelēs tik ātri kā stāvot uz galda, jo nebūs tiešā saskarē ar citiem pārtikas produktiem. Ja tomēr nespējat maizi apēst tika ātri, lai tā nesāktu pelēt, vienkārši centieties pirkt mazākus maizes kukulīšus. Mūsdienās maize ir pieejama ļoti dažādos izmēros.

Arī medu noteikti nevajadzētu glabāt ledusskapī. Pirmkārt, tas nemaz nav nepieciešams, jo medus pats par sevi ļoti ilgu laiku spēj saglabāties svaigs un piemērots patērēšanai uzturā. Zemās temperatūras tikai liks medum ātrāk sacietēt un kļūt nebaudāmam. Medu vislabāk ir glabāt tumšā vietā, istabas temperatūrā, piemēram, kādā skapī vai noslēgtā plauktiņā. Tad tas ilgāk paliks šķidrs un viendabīgs, kā arī garšos daudz labāk.

Kaut gan sviests ir viens no produktiem, kas veikalos stāv aukstuma vitrīnās, to tomēr nevajadzētu glabāt ledusskapī. Pirms lietošanas sviests tāpat tiek izkausēts līdz istabas temperatūrai, lai to viegli varētu uzziest uz maizes. Atkārtota sviesta sasaldēšana un atkausēšana padarīs tā konsistenci ļoti nepatīkamu un nebaudāmu. Ja vien nav ļoti karsts, vasaras laiks, kad sviests izkūst līdz šķidram stāvoklim. Pietiks ja tas tiks glabāts istabas temperatūrā, traukā ar vāku.

Ogas ir vēl viens pārtikas produkts, kuru ledusskapis ievērojami sabojā. Tas neattiecas uz pilnīgi visām ogām, bet, piemēram, zemenes, ķirši, persiki, nektarīni un citas ogas ar plānu mizu tik zemā temperatūrā maina savu konsistenci. To šūnas sasalst, tāpēc pēc izņemšanas no aukstās vides, tās saplok. Ja ogas ir paredzētas, lai no tām veidotu kokteiļus vai smūtijus, tad šis risinājums derēs, jo ogas tieši paliks ūdeņainākas, bet ja ogas ir paredzētas patērēšanai svaigā veidā, tad labāk tās glabāt kādā bļodā, istabas temperatūrā.
Ļoti negatīvi aukstums ietekmē nakteņu dzimtes dārzeņus. Pie nakteņu dzimtes pieder, piemēram, kartupeļi, paprika, tomāti u.c. Nepareizi uzglabāti šie produkti ne vien mainīs garšu un uzturvērtību, bet arī var kļūt indīgi. Daudzi citi nakteņu dzimtas augi, kā, piemēram, eņģeļtaures, bebrukārkliņi u.c., satur daudz alkaloīdu, kas var izraisīt pat vēzi. Arī uzturā lietojamajos nakteņos šīs vielas ir un nepareizi šos produktus uzglabājot, to īpatsvars var palielināties.

Dažādus produktus, kuriem ir pievienoti dabīgie vai mākslīgie konservanti arī nav nepieciešams glabāt ledusskapī. Piemēram, tomātu mērce, ievārījumi, dažādi marinēti vai konservēti produkti utt. nebojāsies arī istabas temperatūrā, Neko īpaši sliktu zema temperatūra šiem produktiem gan nenodarīs, bet ja ledusskapī nav pārāk daudz brīvas vietas, nav nepieciešams tos tur uzglabāt. Arī veikalos šādi produkti parasti netiek glabāti aukstuma vitrīnās.

Arī avokado ir produkts, kuru labāk glabāt istabas temperatūrā. Tam pēc konsistences ir jābūt mīkstam, pat krēmveidīgam. Veikalā nopērkamie avokado parasti ir negatavi un ledusskapī tie arī nekļūs gatavāki. Ja tomēr avokado ir gatavi un vēlaties tos uzglabāt pēc iespējas ilgāk, varat tos turēt arī ledusskapī.

Pārtikas produkti, kurus nedrīkst glabāt ledusskapī

Kā izveidot sabalansētu ēdienkarti?

Ikvienam patīk labi paēst un katram no mums ir savi mīļākie ēdieni, tomēr svarīga ir ne tikai ēdiena garša, bet arī tā ietekme uz veselību. Lai ēdiens mums dotu nepieciešamo enerģijas daudzumu un uzlabotu veselību, nevis tieši pretēji, to pasliktinātu, ir jāzina kā sabalansēt savu ikdienas ēdienkarti un cik daudz ēdiena kopumā patērēt. Ir iespējams vienlaicīgi ēst gan garšīgi, gan veselīgi, tikai jāzina, kā to panākt.

Pirmkārt, katrai maltītei ir jāsatur visas uzturvielu grupas, pareizās proporcijās. Ēdienkartei pārsvarā jāsastāv no tādām uzturvielu grupām kā augļi un dārzeņi, pilngraudu produkti, piena produkti un gaļa. Bet arī no šīm grupām, jāizvēlas produkti, kas nesatur pārāk daudz tauku, sāls un ogļhidrātu. Piemēram, no augļiem vajadzētu izvēlēties tos, kas nesatur pārlieku daudz saharozes un fruktozes. Piena produktus vajadzētu izvēlēties ar zemu tauku saturu un gaļai jābūt liesai.

Pēc tam ir jāprot šīs minētās produktu grupas patērēt pareizās proporcijās. Vienā ēdienreizē pusei no visas porcijas ir jāsastāv no augļiem vai dārzeņiem. Vislabākais veids, kā to izdarīt, ir pagatavojot vienkāršus salātus bez treknām piedevām. Ceturto daļu no visas porcijas ir jāsastāda graudaugu produktiem. Vislabāk būtu izvēlēties pilngarudu produktus, bet var iztikt arī ar citiem graudaugu veidiem, kas satur ogļhidrātus. Tie var būt rīsi, griķi, makaroni, kartupeļi, kuskuss utt. Svarīgi ir lai puse no dienas laikā uzņemtajiem ogļhidrātiem tiktu uzņemti tieši no šīs graudaugu uzturvielu grupas. Atlikušo ceturto daļu no visas porcijas jāizpilda ar olbaltumvielām – piena produktiem, gaļas, zivīm, riekstiem, sēklām utt. Jāsaprot, ka visi minētie pārtikas produkti paši par sevi sastāv no vairākām uzturvērtību grupām. Nav iespējams uzņemt tikai un vienīgi plikas olbaltumvielas vai ogļhidrātus. Gandrīz visos ēdienos ir nedaudz tauku, cukura un sāls, tāpēc vēl papildus ikdienā tos nevajadzētu uzņemt. Protams, ir arī izņēmumi un ik pa reizei varam atļauties apēst kādu kūku, konfekti, picas šķēli vai ko citu, kas sastāv no, organismam mazāk vēlamajām, uzturvielām.

Vēl svarīgs ir arī porcijas lielums Pat tad ja ēdienkarte būs pareizi sabalansēta, nav teikts, ka uzņemsiet veselīgu ēdiena daudzumu. To, cik daudz ēdiena jāuzņem, var zināt pēc kaloriju skaita. Tiesa gan vēlamais kaloriju skats katram cilvēkam ir individuāls. To nosaka tādi faktori kā dzimums, vecums, fiziskā slodze utt. Vidējais kaloriju daudzums, ko ieteicams uzņemt vienā dienā ir 1 000 līdz 2 000 kcal. Lai zinātu, cik daudz tas ir pietiks, ja vienreiz aprēķināsiet aptuveno kaloriju daudzumu vienai porcijai. Nosveriet savu porciju un atrodiet aptuveno kaloriju skaitu katram produktam, kas atrodas uz šķīvja. Tas radīs aptuvenu priekšstatu par to, cik daudz ēst ir veselīgi. Protams, daudz ko mūsu organisms mums arī pasaka priekšā. Ja jūtat izsalkumu ir jāēd, bet vienmēr jāatceras, ka nedrīkst pārēsties. Ja pēc ēšanas jūtat smaguma sajūtu vēderā, tad porcija noteikti ir bijusi pārāk liela.

Vēl viens ieteikums ir izvēlēties produktus, kas nesatur daudz garšvielu un konservantu. Bieži vien pārtikas produkti, kas ir šķietami veselīgi, tādi nebūt nav. Tipisks piemērs ir liesas desas un citi gaļas pusfabrikāti. It kā tas ir liess gaļas produkts, kas ir organismam vēlams, bet tajā esošie konservanti, garšvielas un subprodukti to padara pat ļoti neveselīgu. Vienmēr pievērsiet uzmanību tam, kas ir pārtikas produktu sastāvā.

Kā izveidot sabalansētu ēdienkarti?

Kā izveidot ideālu uzkodu plati?

Ja jums ir jārīko kāds pasākums, bet nevēlaties tērēt daudz naudas pasūtot ēdienus no restorāniem, varat pats izveidot uzkodu plati. Tiesa gan, tam ir nepieciešamas šādas tādas zināšanas, jo mūsdienās cilvēku ēšanas paradumi mēdz būt ļoti savdabīgi. Uzkodu platē ir jāiekļauj produkti, kas būs piemēroti ne vien visēdājiem, bet arī veģetāriešiem un cilvēkiem ar citām īpašām diētām. Papildus tam visam, ir jāpanāk arī, ka uzkodas ir interesantas un izsmalcinātas, nevis sastāv tikai no maizītēm un salmiņos sagrieztiem dārzeņiem.

Pirmkārt vajag padomāt par veģetāriešiem un vegāniem. Šādas diētām mūsdienās ir ļoti populāras, tāpēc noteikti jāiekļauj arī ēdieni, kas nesatur dzīvnieku izcelsmes produktus, turklāt tos labprāt ēd arī visēdāji. Vegāni neēdīs arī sieru un citus piena produktus, kā arī vajadzētu pielūkot, lai veģetārās uzkodas neatrastos uz viena šķīvja ar gaļas produktiem un arī to gatavošanā netiktu izmantoti instrumenti un trauki, kuri lietoti, lai sagatavotu gaļu. Interesantas un garšīgas vegāniskās uzkodas ir, piemēram, pašu gatavoti dārzeņu čipsi, krāsnī cepti cukini vai baklažāni, marinēti dārzeņi, rieksti utt. Vegāni ēd arī sēnes, tāpēc tieši laikā būs marinēti šampinjoni vai uzkodas ar jebkurām citām sēnēm. Ja gribat īpaši pacensties varat pagatavot, piemēram, vegānu sieru no turku zirņiem vai kotletes no griķiem. Veģetāriešiem varat pasniegt arī dārzeņus ar sieru un dažādas krējuma mērces. Arī tad, ja jūs neatbalstāt vegānismu un veģetārismu, šādiem produktiem uz galda ir jābūt, lai visi būtu paēduši un apmierināti.

Ēdienos, kuros droši var izmantot gaļu un jebkurus citus dzīvnieku izcelsmes produktus var izpausties daudz radošāk. Ir neskaitāmi daudz gaļas uzkodu veidu, bet ja gribat pārsteigt viesus ar ko mazliet neikdienišķu pamēģiniet, piemēram, bekonā vai vītinātā šķiņķī ietītus žāvētus augļus vai fetas sieru. Varat iekļaut arī tradicionālās gaļas uzkodas, kā, piemēram, neliela izmēra kotletes, karbonādes, frikadeles utt. Vasarā piemērota būs dažādu veidu grilēta gaļa, kopā ar dārzeņiem un dažādām mērcēm. Arī zivju produkti un jūras veltes ir piemērotas uzkodu platēm. Ļoti garšīgas ir gan ikru, gan laša maizītes, kā arī dažādu zivju filejas. Runājot par jūras veltēm, mūsdienās aktuālas uzkodas ir dažādu veidu suši.
Nedrīkst aizmirst arī par saldajām uzkodām. Parasti saldās uzkodas aprobežojas vien ar konfektēm un saldajiem groziņiem, taču tieši saldo ēdienu gatavošanā var atrast visdažādākās variācijas. Aktuāli ir, piemēram, kēksiņi ar dažādiem pildījumiem vai glazūrām, kā arī mini siera kūciņas. Protams, vienmēr labs variants būs pasniegt visdažādākos augļus, bet lai tas neizskatītos garlaicīgi, augļus var dekorēt. Ja papildus gatavot neko nevēlaties, varat arī iztikt, arī tikai ar jau minētajiem augļiem un cepumiem.

Jāatceras, ka uzkodu daudzums ir atkarīgs no viesu skaita un pasākuma ilguma. Ja uzkodas tiek veidotas nelielu gabaliņu formā, kā visos minētajos piemēros, jārēķinās, ka viens cilvēks pāris stundu laikā apēdīs aptuveni 3 – 5 gabaliņus. Jārēķinās, lai visa pasākuma laikā būtu ko ēst, bet arī nebūtu ieteicams pārcensties, lai pēc pasākuma visu nenāktos mest laukā.

Ja ievērosiet visus minētos nosacījumus, perfektās uzkodu plates veidošanā, varat būt pārliecināts, ka viesi būs apmierināti ar ēdienu. Galvenais ir dažādība, lai ikkatrs varētu atrast kaut ko sev piemērotu, kā arī unikalitāte un spēja izcelties. Uzkodas ir tas ēdiena veids, kurā var droši likt lietā savas radošās spējas.

Kā izveidot ideālu uzkodu plati?