Ko lietot uzturā karstajās vasaras dienās?

Karstā laikā parasti apetīte samazinās un daudzi cilvēki spēj dienām ilgi dzīvot, pārtiekot tikai no ūdens, augļiem, dārzeņiem vai citiem viegliem ēdieniem un dzērieniem, bet jāatceras, ka arī karstā laikā ir nepieciešams uzņemt visas nepieciešamās uzturvielas. Lai varētu pilnvērtīgi piegādāt organismam visu nepieciešamo, bet tajā pašā laikā neapgrūtinātu to ar pārlieku smagiem ēdieniem, ir jāzina, ko ir vēlams ēst karstā laikā un ko nav.

Karstā laikā ir ļoti viegli ievērot dažādas diētas, lai notievētu, vai arī lai attīrītu organismu un uzņemtu vitamīnus. Ēst šādā laikā gribas daudz mazāk un visapkārt ir pieejami visdažādākie augļi, ogas un dārzeņi, kas audzēti vietējās saimniecībās. Ja šāda diēta tiek ievērota īslaicīgi, organisms noteikti būs pateicīgs. Tas gan uzlabos fizisko formu, gan stiprinās imunitāti un veicinās vielmaiņu, bet tā nevar kļūt par ikdienas ēdienkarti ilglaicīgi, jo organismam tiks piegādātas tikai šķiedrvielas un ogļhidrāti, bet citas uzturvielas pietrūks.
Uztura speciālisti apgalvo, ka karstā laikā ir jāēd arī tad, ja negribas, jo tad enerģija ir nepieciešam vēl vairāk nekā aukstumā. Protams, nav nepieciešams ēst ļoti smagus vai taukainus ēdienus, bet jāprot sabalansēt savu ēdienkarti. Olbaltumvielas un proteīnus var uzņemt ar vistas gaļu vai jūras veltēm, kā arī vājpiena produktiem. Tos var gatavot dažādos salātos un uzkodās, lai nebūtu karstā laikā jālieto uzturā siltie ēdieni.

Arī jau minētā augļu, ogu un dārzeņu ēšana ir nepieciešama, jo tie satur daudz ūdens. Īpaši vēlams ir lietot uzturā tos produktus, kas satur vairāk kā 50% ūdens. Lielu daļu šķidruma organisms uzņem tieši ar uzņemto ēdienu, tāpēc ir jāpārliecinās, ka pietiekošā daudzumā tiek uzņemti ūdeni saturoši augļi un dārzeņi. Pie šādiem produktiem pieder, piemēram, melones, arbūzi, gurķi, zemenes, avenes, mellenes u.c.

Karstā laikā vislabāk ir ēst svaigus produktus, bet vismaz nelielā daudzumā vajadzētu uzņemt arī tvaicētus vai sautētus produktus. No ceptiem ēdieniem vajadzētu izvairīties, jo tie var pārāk noslogot gremošanas sistēmu. Arī vasaras sezonā tik iecienītie grilētie ēdieni, nav tā pati labākā izvēle. Tas ir ļoti smags ēdiens, kas ver izraisīt funkcionālus gremošanas traucējumus.

Runājot par gaļu un citiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, noteikti jāievēro, lai tie tiktu termiski apstrādāti, kā arī jāpievērš uzmanība realizācijas termiņiem. Karstā laikā īpaši strauji vairojas dažādas baktērijas un pastāv liela iespēja saindēties ar ēdienu un saslimt ar dažādām infekciju slimībām. Uzreiz pēc šādu produktu iegādes, tie ir jānovieto ledusskapī, lai karstums tos tik ļoti neietekmētu.

Noteikti jādzer arī daudz šķidruma. No tādiem dzērieniem kā kafija, limonāde un citi cukuroti dzērieni ir jāizvairās. Tie tikai veicinās organisma atūdeņošanos. Vislabāk ir dzert tīru ūdeni vai pašu gatavotu ledus tēju. Ja vēlaties saldākus un aromātiskākus dzērienus, varat ūdenim vai tējai pievienot ogas vai augļu gabaliņus. Noteikti jāizvairās arī no alkoholisku dzērienu lietošanas jo tie var izraisīt dehidratāciju. Ir nepieciešams uzņemt vismaz 2 l ūdens dienā.

Kopumā var teikt, ka organisms lielā mērā pats saprot, kas tam ir vajadzīgs, vienīgi jāpiedomā pie uzturvielu daudzveidības. Karstā laikā visticamāk kārosies kas auksts, atvēsinošs un viegls, kā, piemēram, augļi, dārzeņi un ūdens. Tas arī ir nepieciešams, tikai ēdienkarti jāpapildina arī ar pareizi apstrādātiem, viegliem dzīvnieku izcelsmes produktiem un graudaugiem.